Bikram

#71 izpildīts!

Ja nebūtu šī saraksta, diez vai kādreiz saņemtos aiziet uz jogu, kur nu vēl karsto jogu. Tādā ziņā es esmu pasīva un konservatīva, labāk sēdēt mājās, nekā pārkāpt pāri kaut kādiem muļķīgiem principiem.

Šis punkts, vārda tiešākajā nozīmē, ir tikai papildinājis un izrotājis manu dzīvi. Esmu priecīga, ka aizgāju un gribētu nodarboties ar to arī turpmāk.

Viss sākās ar nelielu satraukumu, bet patīkamā gaisotne un laipnais personāls to ātri atsita. Ieejot nodarbību zālē, pirtiņas aromāts un pie griestiem lieli ventilatori. Nodarbība iesākās ar nelieliem elpošanas vingrinājumiem un noskaņošanos uz sevi. Un tad sākās.. jau pēc 15 minūtēm biju slapja. Par pārsteigumu, pieliekot pūles, varēju daudz maz nostāties vajadzīgajās pozās un, protams, tā bija mana lielākā kļūda, jo, izlikusi lielu enerģiju jau pašā sākumā, nodarbības vidū jutu konkrētu vājumu. Galva reibst un kājas neklausa. Laikam ne velti nodarbības sākumā pasniedzējs parādīja, ko vajag darīt, ja gadījumā paliek slikti. Visu 90 min. laikā, pāris cilvēki uz mirkli apsēdās, lai atelpotu. Arī es kopumā nosēdēju kādas 15 minūtes. Nodarbības beigās visi palika guļot ar aukstu dvielīti uz galvas un atslābinoties.

No zāles izgāju viscaur slapja, bet ar lielu pacilātību un lepnumu par sevi. Priekštelpā bez absolūtas steigas visi smuki apsēdās, savā starpā parunāja, cienājās ar pasniegto tēju un augļiem. Nu, ko vēl vairāk vajag.

(attēls atrasts internetā)